Ilzei Indrānei 96.jubileja

    ​Ilze Indrāne (īstajā vārdā Undīna Jātniece) – dramaturģe, pedagoģe, vairākām paaudzēm mīļa rakstniece, viena no spilgtākajām romantiskā stila pārstāvēm latviešu literatūrā. 1955.gadā “Skolotāju Avīzē” parādījās gaviļnieces pirmā publikācija “Vēstule pedagoģijas lektoram”, kopš tā laika I.Indrāne sāka aktīvi darboties literatūrā. 1959.gadā laikraksta “Cīņa” redakcija godalgoja I.Indrānes stāstu “Tēva zeme”, un tanī pašā gadā tika izdots pirmais stāstu krājums “Dzirkstis”. Kopumā izdevusi četrus īsprozas krājumus, septiņus romānus, deviņas bērnu grāmatas un četras lugas. Ilzes Indrānes darbos ir atspoguļoti daudzi autobiogrāfiski motīvi, un stāsti sakņojas reālajā dzīvē. Īpašu atzinību guvis romāns “Lazdu laipa” – stāsts, kas daudziem kļuva par mīlestības un drosmes simbolu. Viņas rakstītajos stāstos cilvēks ir “kā galvenais dabas brīnums, kā stiprākais ozols starp ozoliem, lielākais kalns starp kalniem, kā grimstoša sala un peldoša sala”.

Kolāžā aplūkojami materiāli no Madonas novadpētniecības un mākslas krājuma: 

MNM 7126:1 Reklāmlapa Ilzes Indrānes iestudējumam  “Tilts” Rakveres Valsts teātrī.
MNM 7513 Ilzes Indrānes romāna “Lazdu laipa” manuskripts.
MNM 11624 Ilzes Indrānes grāmata “Kur ir tāda egle…” neredzīgo rakstā, izdevniecība “Liesma”, 1965.g.
MNM 18127 Ilze Indrāne pīpeņu pļavā, 1970.gadi.
MNM 27173:2 Ilzes Indrānes romāns “Lazdu laipa”, izdevniecība “Liesma”, 1974.g.
MNM 43866:3 Ekslibris, autore Aina Karlsone, 1985.gads.